viladge

Èn årtike di Wiccionaire.

Walon (sistinme Feller)[candjî]

Etimolodjeye[candjî]

Loukîz a : « viyaedje »

Prononçaedje[candjî]

  • AFE : /vi.lat͡ʃ/

Sustantif[candjî]

singulî pluriyal
viladge viladges

viladge omrin

  1. viyaedje.
    • C’est-in viladge èou qu’i gn’a qu’ des biesses. Edmond Wartique, Au viladge des biesses, Les Cahiers Wallons, 1954,  10, p. 162 (fråze rifondowe).