viladge
Walon (sistinme Feller)[candjî]
Etimolodjeye[candjî]
Loukîz a : « viyaedje »
Prononçaedje[candjî]
- AFE : /vi.lat͡ʃ/
Sustantif[candjî]
singulî | pluriyal |
---|---|
viladge | viladges |
viladge omrin
- viyaedje.
- C’est-in viladge èou qu’i gn’a qu’ des biesses. — Edmond Wartique, Au viladge des biesses, Les Cahiers Wallons, 1954, lº 10, p. 162 (fråze rifondowe).